Dricānu svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu draudze

    Pirmā koka baznīca Dricānos pēc barona Gustava Manteifeļa sniegtajām ziņām uzcelta 1779.gadā. Celtniecību finansēja toreizējais Dricānu, Pilcenes un Strūžānu muižu īpašnieks Dominiks Riks. Draudzi un baznīcu apkalpoja bernardiešu mūki no Viļāniem. Pašreizējā mūra celtne uzbūvēta par baronešu Marijas Manteifeles, Katrīnas Uļjanovskas un draudzes ziedojumiem. Baznīcas celtniecībā aktīvu dalību ņēma draudzes locekli, vairums no kuriem bija dzimtcilvēki. Smago nastu pārvietošanā izmantots pieradināts lācis. Dricānu baznīcu 1859.gada oktobrī ar Mogiļevas metropolīta atļauju iesvētīja vietējais prāvests K.Tarvids. Draudzi vizitējuši bīskapi J.Rancāns, P.Strods, V.Zondaks, J.Buļs. 1995.gadā Dricānu baznīca piedalījās Eiropas kultūras mantojuma dienās.
    Baznīca uzcelta vēlā klasicisma stilā, sadalīta 3 navās. Altāri veidoti neogotiskā stilā. Centrālajā altārī „Ecce Homo" (Lūk Cilvēks) figūra 20.gs. sākumā nomainīta ar Jēzus Sirds svētgleznu. Sānu altāri veltīti Svētā Gara atnākšanai un Sv. Jaunavai Marijai. Tāpat baznīcā atrodas senatnīgi sv.apustuļu Sīmaņa un Jūdas, sv. Jāzepa. sv. J.Nepomuka koka tēli. Baznīcas vērtība slēpjas nepārveidotā 19.gs. 2.puses veidolā.
    Baznīcas dārzā atdusas Dricānu muižnieku Manteifeļu un Riku dzimtu piederīgie un 30 gadus Dricānu draudzē nokalpojušais prāvests Pēteris Tumans. Manteifeļu dzimtas apbedījumā atrodams ievērojamā vēsturnieka, etnogrāfa, grāmatizdevēja, mecenāta barona Gustava Manteifeļa (1832 - 1916) kaps. Viņa kontā ir 353 darbi par Latgales un Livonijas vēsturi, etnogrāfiju, ģeogrāfiju. 1861. - 1870. gadā barons ir sagatavojis „Inflantu zemes laika gromotu aba kalenderu" laidienus, iedibinot stipru latgalisko kalendāru tradīciju. G.Manteifelis ir sagatavojis plašu darbu par Latgales vēsturi „Terra Mariana", ko 1888.gadā pasniedza kā dāvanu pāvestam Leonam XIII. Kā viens no pirmajiem barons ir sācis publicēt latgaliešu tautas dziesmas. Vēl gādājis par lūgšanu grāmatām, garīga satura izdevumiem, rēķināšanas grāmatu tautas vajadzībām.

    Dricānu mūra baznīcas projekta foto uzņēmums no Sanktpēterburgas arhīva:


Dricānu draudzes prāvesti:

Julijans Šimkovskis 1838. g. un 1849. g.
Klements Tarvids (1852. – 1873.)
Georgs Dvoržeckis (1876. – 1891.)
Staņislavs Lupeiko (1892. – 1894.)
Jāzeps Voicehovskis (1894. – 1918. g. XII)
Jāzeps Sviklis (1919. g. II – 1921. g. II)
Konstantīns Kangars (1921. g. II – 1924. g. II)
Jānis Plōņs (1924. II g. – 1931. g. 2. IV)
Aloizs Kalve (1931. g. 2.IV – 1933. g. 25. IX)
Stefans Locāns (1933. g. 23.X – 1934. g. 5. VI)
Alberts Uļjans (1934. g. 17. VI – 1959. g. 30. XII)
Staņislavs Mukāns (1960. g. 1. I – 1961. g. 23. VI)
Jānis Strods (1961. g. 23. VI – 1963. g. 29. IV)
Pēteris Tumans (Tūmāns) (1963. g. 5. VI – 1993. g. 18. XII)
Andrejs Trapučka (1993. g. 18. XII – 1996. g.)
Kādu laiku apkalpoja Fēlikss Šņeveļs
Dekans Pōvuls Zeiļa (1996. g. 15. V – 2000. g. 22. X)
Roberts Patmalnieks (2000. g. 22. X – 2009. g. 20. XI)
Māris Laureckis (2009. g. 26. XI – ...)

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .