Dīvkolpōjumi Drycanu bazneicā
9.30 psalmi par myrušajim
11.00 sv. Mise, aizlyugums par myrušajim
3. novembrī – Parostō liturgiskō laika 31. nedeļa
8.30 Adoracija un rūžukrūņs
9.30 sv. Mise, Jezus Sirds dīvkolpōjums
10. novembrī – Parostō liturgiskō laika 32. nedeļa
9.30 sv. Mise
17. novembrī – Parostō liturgiskō laika 33. nedeļa
9.30 sv. Mise
18. novembrī – aizlyugums par Latviju
9.30 sv. Mise
24. novembrī – Kristus Karaļa svātki
9.30 sv. Mise, zīdōjumi Seminaram
1. decembrī – Adventa 1. svātdīna
Lūgšanas par mirušajiem/svecīšu vakari
- Taunagas kapos 2. novembrī plkst. 15.00
- Taunagas vecajos (Myura) kapos 2. novembrī plkst. 15.30
- Dricānu kapos 3. novembrī plkst. 11.00
- Pilcenes kapos 3. novembrī plkst. 14.00
Ticīgie
var saņemt pilnas atlaidas, kuras drīkst upurēt tikai par
mirušajiem, ja:
- laikā no 1. līdz 8. novembrim (ieskaitot)
dievbijīgi apmeklēs kapsētu un lūgsies par mirušajiem, kaut vai
tikai domās.
- visu ticīgo mirušo piemiņas dienā 2.novembrī dievbijīgi
apmeklēs baznīcu un tur noskaitīs Kunga lūgšanu Tēvs mūsu…
un Es ticu…
Eiropas kultūras mantojuma dienas – senajā Pilcenes dievnamā
Izzinoši, daudzveidīgām aktivitātēm piepildīti, sirsnīgi un radoši no piektdienas, 13. septembra, līdz svētdienai, 15. septembrim, tika nosvinētas Eiropas kultūras mantojuma dienas Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu draudzē. Tās bija veltītas Pilcenes katoļu baznīcas restaurētajai altārgleznai “Kristus pie krusta”, kas ir viena no pirmajām restaurētajām gleznām Latgalē (restaurēta no 1994.gada līdz 1997. gadam). Restaurācijas darbus veica Dzintra Temerova, Zita Sokolova, Inese Sakne.
Aktivitāšu programma tiešām bija daudzveidīga, uzsvars tika likts uz pasākumiem, kas ikdienā vietējai sabiedrībai nav pieejami. Piemēram, profesors Henrihs Soms no Daugavpils Universitātes bija atvedis aplūkot vairāk nekā 19 kg smagu lielu un krāšņu albumu „Terra Mariana 1186-1888 ” – faksimilizdevumu darbam, kas 1888.gadā tika uzdāvināts pāvestam Leonam XIII Vatikānā. Pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas pasūtījuma tika izgatavoti arī samazinātā izmēra albuma faksimilizdevumi. Tā kā albuma autors ir Gustavs Manteifels, viens no tiem ir uzdāvināts Dricānu baznīcai. Profesors ar auditoriju diskutēja arī par tēmu – kas ir mantojums.
Pilceniete Anna Babre ielūkojās savās atmiņās par altārgleznas “Kristus pie krusta” restaurēšanas gaitu. Klātesošie zināja stāstīt, ka gleznas restaurēšanu finansējis ne tikai VKKF, bet lielus līdzekļus (arī personīgos) ieguldījis dekāns Pāvils Zeile, kurš tanī laikā kalpojis arī Pilcenes baznīcā.
Lakoniski ar Pilcenes baznīcas vēsturi iepazīstināja Vladislava Loča latgaļu rakstu muzeja vadītājs Pēteris Lōcs. To var tikai minēt, vai tiešām Pilcenes baznīca tagad atrastos Brīvdabas muzejā kā pagājušā gada 70 – tajos gados tika solīts. Šo dievnamu gribēja nojaukt un pārvest, taču tas neizdevās, jo iejaucās trimdā dzīvojošais grāmatizdevējs, kultūras darbinieks Vladislavs Lōcis.
Viens no 2019. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu pamatprincipiem bija iesaistīt bērnus un jauniešus, tāpēc Jaunstrūžānu un Dricānu skolu skolēni pārgājiena dienas ietvaros apmeklēja Pilcenes baznīcu, ieklausījās vēsturiskos stāstos un iesaistījās radošajās darbnīcās.
Ne tikai sakrālais mantojums tika celts godā, bet arī nemateriālais – gara un mūzikas vērtības, tostarp, ērģelnieka un komponista Ontona Matvejāna atstātais mūzikas mantojums. Draudzes svētkus krāšņākus darīja sieviešu koris “Taunadze” un folkloras kopa “Bolta vīšņa” (diriģents Ēriks Čudars), Dricānu KN sieviešu vokālais ansamblis “Almus” (vadītājs Jānis Veļičko), Strūžānu KN sieviešu vokālais ansamblis “Sidrabrasa” (vadītāja Lāsma Inkina), “Dricānu dominante” Andra Eriņa vadībā, kā arī solisti, šī gada Aijas Eriņas piemiņas konkursa laureāti, Ralfs Bokta un Arnita Mazure.
Kā izteicās kāda seniore, aktīva dievlūdzēja, ka tādus skaistus svētkus Pilcenes baznīcā viņa nav pieredzējusi un, iespējams, ka sava cienījamā vecuma dēļ, līdzīgus arī vairs nepiedzīvos. Prieks, ka gandarīti par svētkiem Pilcenes baznīcā ir gan draudzes prāvests Māris Laureckis, gan pasākuma organizatori, dalībnieki un apmeklētāji.
Dricānu kultūras biedrības “Auseklis” valdes priekšsēdētaja Ināra Orlova